Pir. Dec 2nd, 2024

Vēsture

Nav īsti skaidru ziņu kad Kursīšos tikusi atvērta pirmā bibliotēka. V.Ancītis savā grāmatā „Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos” pauž viedokļi, ka tas noticis 1872. gadā. Savukārt Latvijas Bibliotēku padomes gadagrāmatā (1926.g) minēts, ka Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā darbojas Kursīšu izglītības biedrības bibliotēka, kura dibināta 1920. gadā. Vēršoties arhīvā, lai apstiprinātu šos faktus, tiek saņemta noraidoša atbilde, ka arhīva materiālos nav konkrēta dokumenta par Kursīšu izglītības biedrības bibliotēkas dibināšanu 1920.g., kā arī ziņu par bibliotēku darbības pirmsākumiem Kursīšu pagastā 1872. gadā.

Atsūtītajā atbildē ir šāda informācija: „Arhīva fonda „izglītības ministrija” dokumentos – Kultūras fonda nodaļas lietā par Kursīšu izglītības biedrības bibliotēkas un lasītavas komplektēšanu un darbību 1922.g.-1940.g. redzams, ka Kursīšu izglītības biedrība Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā darbojusies no 1920.g.

1920.g. – 1922. g. minētā biedrība uzturējusi savu bezmaksas lasītavu ar vairākiem dienas laikrakstiem un žurnāliem, kā arī nelielu bibliotēku.

Pamatojoties uz Kultūras Fonda Domes 1923.g. 21. marta lēmumu Kursīšu izglītības biedrība 1923.g. 8. jūnijā saņēmusi Kultūras fonda bibliotēku, kopskaitā 442 sējumus.

Līdz 1939.g. bibliotēka atradusies Kursīšu pagasta namā un Kursīšu lauksaimniecības biedrības namā.

Sakarā ar Kursīšu izglītības biedrības pievienošanu Kursīšu lauksaimniecības biedrībai, 1939.g. bibliotēka slēgta

1940. gadā bibliotēku pārņēmusi Kursīšu lauksaimniecības biedrība.

Arhīva fonda „Valsts Statistikas pārvalde” dokumentos – 1941.g. un 1942.g. sastādītos bibliotēku sarakstos redzams, ka minētajos gados Kuldīgas apriņķī, Kursīšu pagasta pamatskolas telpās darbojusies Kursīšu lauksaimniecības biedrības bibliotēka.” (LVVA izziņa nr.5-JP-8721)

Tad nu pēc šiem avotiem var uzskatīt, ka Kursīšos pirmā bibliotēka (kas ir pierādīts ar rakstiskiem apliecinājumiem un faktiem no arhīva) dibināta 1920. gadā.

Pirms kara bibliotēkā strādājuši Stirna, R. Upenieks (izsūtīts 1940.g), pēc tam grāmatas izsniedzis tautas nama vadītājs Jēkabs Grinbergs.

Karš ienes pārmaiņas pagasta dzīvē arī bibliotēkas darbā. Tiek nopostītas daudz pagasta vēsturisko ēku (baznīca, tautas nams u.c), cilvēku zaudējums, saimniecību izpostīšana.

Pēc kara 1947. gadā bibliotēkas darbība tiek atjaunota (sāktas veidot arī fonda inventāra grāmatas). Tā atradusies „Miltos”, darbojies Alberts Cukurs. Pēc tam sākas diezgan liela kadru mainība bibliotēkā.

No 1953. gada bibliotēkā strādā Emma Vabole – bibliotēka jau atrodas pagasta centrā.

1958. gadā no viņas bibliotēkas saimniecību pārņem Rita Bergmane. Ja E.Vabolei tehnisko darbu traucēja nedaudzās klases, tad R.Bergmanei veiksmīgais darbs komjaunatnē.

Ar 1961. gadu bibliotēkā sāk strādāt lauksaimniecības speciāliste Ruta Želve, tagad Vītola.

1963. g. darbu bibliotēkā uzsāk Aina Rudzinska.

1965. g. īsu brīdi bibliotēkā strādā Zaiga Grinberga, 1967. gadā viņa stafeti nodod savai māsai Dzidrai Metuzai (Grinbergai).

Bibliotēkā lielas pārmaiņas sākas pēc 1971. gada, kad tur sāk strādāt Ieva Romane (bijusī lauksaimniecības speciāliste). 

Ieva Romane bibliotēkā nostrādā līdz pat 2005. gadam. Šajā laikā bibliotēkai piešķirts „Teicama darba bibliotēkas” goda nosaukums (1977.g), Goda raksts I.Romanei par izcīnīto 3. vietu Saldus rajona ciemu bibliotēku sociālistiskajā sacensībā (1976.g).

1996. gadā bibliotēkas vadītājai I.Romanei LR Kultūras ministrijas atzinības raksts par aktīvu, radošu un ilggadīgu darbu.

No 1953.gada līdz 1997.gadam bibliotēka atrodas vecajā klubā pagasta centrā, kas ir vecākā saglabājusies ēka Kursīšos.  

1997. gadā bibliotēka tiek pārcelta uz pagasta padomes ēku, kura celta 1971. gadā kā p/s „Kursīši” kantoris. Telpas mazas un šauras.

2003. gada 11. Septembrī Kursīšu bibliotēka reģistrēta Bibliotēku reģistrā ar numuru BLB0021.

2004. gadā sākas remonta darbi bijušajā bērnudārza ēkā pirmajā stāvā, kur gatavojas pārcelties bibliotēka.

2005. gadā tiek atklātas jaunās bibliotēkas telpas bērnudārza pirmajā stāvā.  

Bibliotēkā sāk strādāt jauni darbinieki Ilzīte Griķe (vadītāja no 01.06.05-11.05.06) un Mārtiņš Lagzdons (vadītājs no 11.05.2006 – līdz šim brīdim).

Bibliotēka ieguvusi jaunas, skaistas un plašas telpas, jaunu nosaukumu – Kursīšu bibliotēka-informācijas centrs. Sākas „jauna ēra” bibliotēkas dzīvē Kursīšos.

Tiek rīkotas izstādes un pasākumi, bibliotēka piedalās dažādos konkursos un iesaistās projektos. Bibliotēka un tās darbinieki tiek apbalvoti ar dažādiem pateicības un atzinības rakstiem.

2008. gadā bibliotēka norisinājās akreditācijas process, bibliotēkai piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss uz 5 gadiem.

2008. gadā bibliotēka patstāvīgi sāk strādāt ar bibliotēku informācijas sistēmu ALISE4i versiju.

Krīzes ietekmē samazinot bibliotēkas budžetu 2009. gada sākumā bibliotēkā tiek samazināti štati, darbu bibliotēkā turpina tikai viens darbinieks, tiek samazināts bibliotēkas darba laiks.

Ar 2010.gada janvāri bibliotēka uzsāk automatizētu lietotāju apkalpošanu. Jebkuru bibliotēkā esosō dokumentu lietotājam izsniedz un saņem izmantojot bibliotēku informācijas sistēmu (BIS Alise).

2010.gada otrajā pusē bibliotēka-informācijas centrs piedzīvo jurģus – tas tiek pārcelts uz daudz plašākām telpām (320 m2), daļēji tiek nomainītas mēbeles un iekārtojums. Šis darbs jāturpina, lai izveidotu piemērotu zonu bērniem un jauniešiem.

Bibliotēkas vadītājs piedalās mēnesi ilgā starptautiskā bibliotekāru apmācības programmā Mortensona Centrā, Ilinoisas Univesitātē ASV (BMGF GL Leader and innovators Program at the Motenson Center for International Library programs) un  pieredzes braucienā uz Gēteborgu Zviedrijā, apmeklē Mediju izpētes centru NORDICOM un piedalīties Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions) IFLA 76.ģenerālkonferencē „Brīva piekļuve zināšanām: pastāvīga progresa veicināšana”. Abi braucieni dod ierosmi un idejas bibliotēkas darba un pakalpojumu uzlabošanai.